Diez vai dienā, kad Normunds Uzulēns noskrēja pusmaratonu, viņam prātā bija doma par iestāšanos Profesionālo Dziednieku līgā un dziednieka sertifikāta iegūšanu. Todien viņš pats nespēja tam noticēt, ka savos piecdesmit trijos gados aiz muguras ir atstājis divreiz jaunākus cilvēkus. Normunds brīnījās un priecājās vienlaikus, jo pirms nepilna gada knapi pats kustējās, bet apkārt viss juka un bruka.
Dziednieka sertifikāts nu ir rokā, bet prātā doma, ka paša pieredzētais var būt tablete daudziem, kā tikt laukā no it kā bezcerīgas situācijas.
Jūs nupat veiksmīgi piedalījāties pusmaratona (21 km) skrējienā, skrienat arī garās distances. Cik sen ar to nodarbojaties?
Pusmaratonu nupat noskrēju pirmo reizi. Sapratu, ka varu vēl tālāk un labāk. Sporta sacensībās sāku piedalīties, lai pierādītu sev un citiem, ka cilvēku var sakārtot, ka organisms spēj atjaunoties arī manos gados, kā arī, ka var uzrādīt ļoti labus rezultātus.
Vai ar sportu nodarbojaties visu dzīvi?
Nē, tikai līdz divdesmit gadiem. Pēc tam pievērsos karjerai. Absolvēju RTU. Pēdējais amats bija direktora vietnieks tekstilkombinātā ”Astotais marts.” Lasīju lekcijas Politehniskā institūtā. Laiki mainījās un nācās domāt par papildienākumiem. Esmu pinis pat grozus, visādi mēģināju izgrozīties. Lai gan alga un papildienākumi sastādīja lielu summu, bet ne tik, lai varētu uzturēt un izskolot sešus bērnus. Sieva atguva īpašumu, mēs to palielinājām un pārcēlāmies uz dzīvi laukos. Kļuvu par zemnieku.
Jūs esat sešu bērnu tēvs.! Vai viegli mūsdienās izaudzināt tik daudz bērnus?
Vecākā meita ir no pirmās laulības. Tur paldies jāsaka manai pirmajai sievai. Audzinot otrā laulībā dzimušos bērnus, es nevaru lielīties, ka vienmēr viss bijis kārtībā, bērni ir bērni. Šur tur ir bijis jābūt nežēlīgam, jo, lai uzturētu lielu zemnieku saimniecību un ģimeni, visiem ir daudz jāstrādā un bieži vien uz piespiešanas robežas. Tagad jau viņi ir lieli –gudri, talantīgi, atraduši dzīvē savu vietu.
Kā bija veidot zemnieku saimniecību bez iepriekšējām zināšanām un papildus kapitāla?
Draugs, kurš par kolhoza priekšsēdētāju bija nostrādājis divdesmit gadus, mani mēģināja atrunāt, bet pēc diviem gadiem, ieraugot paveikto, spēja tikai pateikt: ”Tas ir stulbuma efekts, kad cilvēks daudz ko izdara, jo nezina, ka to izdarīt nevar.”
Ceļu pie dziedniecības cilvēks parasti meklē tad, kad ne viss dzīvē ir tā kā gribētos. Kas notika?
Pirms sešiem gadiem man radās pamatīgas veselības problēmas. Svars pieauga līdz simts trīsdesmit kilogramiem, vakaros pampa kājas, parādījās daudz augoņi. Protams, ka zuda darba spējas. Ja pa dienu nevar izzāģēt vairāk kā četras bāciņas, tas ir rādītājs. Pirms tam zāģēšanai bez īpašas piepūles varēju iztērēt septiņas, astoņas degvielas bākas.
Kā tas var būt, ja fiziski daudz strādā, ēd veselīgu pārtiku, daudz kustas un pēkšņi visādas likstas piemetas? Tam noteikti bija cēloņi.
Pamatā noteikti bija visi stresi, nezināšana kā pareizi ēst un kā pareizi spēlēt uz tā instrumenta ar nosaukumu Cilvēks. Visa tā rezultātā sākās izmaiņas vielmaiņā. Sports arī bija nolikts maliņā, lai gan bija zirgs izjādēm, ledusjahta, tik ar to laiku un apņēmību tā švakāk, turklāt tās nebija sacensības, kurās tiecas pēc rezultātiem.
Es sapratu, ka labi nav. Tajā laikā brālēns izgāja četru dienu NLP semināru un jau pirmajā dienā iemanījās pastaigāties par karstām oglēm. Man šo četri simti latu nebija. Sāku studēt literatūru. Nonācu pie secinājuma, ka lai sasniegtu jebkurā nozarē labus rezultātus, atbilstoši ieliktai ģenētiskai programmai, ir jādara tas, ko darījuši cilvēki, kuriem jau šie rezultāti ir.
Iemācījos NLP, kurai jābūt līdzsvarā ar meditāciju, jo Mērķu uzstādīšana tikai pati par sevi var iedzīt galīgā žurku skrējienā, tādējādi panākot pretēju rezultātu. Ļoti labi šīs lietas Latvijā kārto ārsts Igors Kudrjavcevs.
Iepazinos ar Pola Brega badošanās sistēmu, Kacudzo Niši atveseļošanās programmu. Visu darīju pašmācības ceļā, bet sasniedzu tikai nelielus uzlabojumus.
Meklēju palīdzību, nonācu pie Aigara Kiršfelda, kurš ar Folla aparātu konstatēja, ka organisma funkcijas ir ļoti bojātas: aknas, nieres, sirds… Viņš nozīmēja vitamīnu lietošanas kursu, uztura bagātinātājus. Divu nedēļu laikā bija tāds efekts, ka varu lidot. Sportists saprot, kad viņš sāk atgūt bijušo formu pēc tam, kad ir bijis galīgs nespēks. Pārņem liels prieks, ja ar riteni var uzbraukt jebkurā kalnā un strādāt nenoguris. Svara korekcijas nāca pāris mēnešu laikā, divu mēnešu laikā nometu trīsdesmit kilogramus svara, bet pašsajūta izmainījās daudz ātrāk. Nekāda badošanās tās tiešajā izpratnē: neēst vispār, nebija. Laukos, fizisku darbu darot, tas nemaz nebūtu iespējams. Pareizi sakārtojās vielmaiņa.
Tik vienkārši? Neticu…
Viena pati metode (piem., Folla) neko nedod. Ir jāizveido piemērota sistēma, kurā ietilpst arī sakarīga domāšana. Pamatformula, ko es priekš sevis esmu izveidojis ir, ka visi cilvēki ir labi. Studēju Valēriju Siņeļņikovu, Lūli Vilmu. Sapratu, ka katru slimību izraisa kādas negatīvas emocijas, bet, ja izdodas pieņemt, ka visi cilvēki ir labi un arī es pats esmu labs, ka nav jādusmojas ne uz sevi, ne citiem, domāšana daudz maz sakārtojas. Kopā saliekot iepriekš minēto un daudz cita, izveidojās sistēma, kura ar katru dienu uzlaboja manu veselību, attieksmi pret dzīvi, pret sevi pašu. Ja cilvēks spēj nonākt ar sevi līdzsvarā un ir laimīgs visās jomās, viņam zūd vēlme, pat iespēja nodarīt kādam pāri.
Tikko biju apguvis organisma sakārtošanas pamatus, radās vēlme aizrādīt citiem, jo redzēju un sajutu viņu problēmas. Dikti vēlējos ko ieteikt, pamācīt. Braucu grāvī, sabojāju pat attiecības ar cilvēkiem.
Ļaunākais ir redzēt tuvinieku zaudējumus, viņu nesaprašanu, ka var palīdzēt. Sajūta, ka tu vari un reizē nevari viņam palīdzēt, ja viņš to nevēlas, nav patīkama. Tagad esmu sapratis: ”Ja neprasa –nedari, bet, ja lūdz, – lūgumu izpildi.” Nedomāju, ka esmu šajā pasaulē tāpēc, lai glābtu visus nelaimīgos, ja viņi to nemaz nevēlas.
Es redzu vīriešus ar lieliem vēderiem, zinu, ka lielākai daļai ir sabojāta hormonālā sistēma, zarnu darbības traucējumi, jo pašam viss tas bija, bet klusēju. Zinu arī, kas ar viņiem notiks tālāk…
Kas vēl ietilpst jūsu programmā?
Elpošana. Lielākā daļa elpo nepareizi-tikai ar plaušu augšējo daļu. It sevišķi ar runāšanu tas tiek sabojāts. Pareiza ir pilnā elpošana, lai visas alveolas darbotos. Pareizi māk elpot dziedātāji. Man pagāja nedēļa, kamēr es to apguvu. Tā ir vesela zinātne, kuru vienā rakstā nav aprakstāma.
Pareiza šķidruma lietošana: nedzert neko klāt pie ēdiena. Tam ir savs medicīnisks skaidrojums, kuru cilvēki lielāko tiesu nezina. Pareizi ir dzert šķidrumus, kuri temperatūras ziņā daudz neatšķiras no ķermeņa temperatūras. Ļoti auksts vai karsts dzēriens rada organismā stresu.
Liela nozīme ir pareizai ēšanai: nevajag neko sarežģīt. Jo vienkāršāk ēdam, jo labāk. Puskilogramam svaigu dārzeņu vajadzētu apēst katru dienu. Augļi jāēd pirmie, gaļa pēdējā. Ja pēc īstām pusdienām virsū uzēdīsim meloni, pēc divdesmit minūtēm tā sāks rūgt, jo netiks tur, kur tai jātiek. Secība ir ļoti svarīga.
Fiziskām aktivitātēm arī jābūt pareizām. Pašlaik mācos vingrot pie olimpiskās vienības trenera Alvja Stankēviča.
Jums bija simts trīsdesmit kilogrami, sapampušas kājas, sirds nespēja un nespēks kā tāds. Vai maz šādā stāvoklī ir iespējams uzsākt fiziskās aktivitātes un ar ko sākt?
Jāsāk ir ar aerobo slodzi. Tas nozīmē, ka pulss nedrīkst pārsniegt simts divdesmit sitienus. Jāuztrenē sirds priekškambari. Organisms jūtas komfortabli, ja tas šūnu līmenī ir apgādāts ar skābekli un barības vielām. Tātad –jābūt normālam asinsspiedienam.
Veselības zelta likums ir, ka jābūt kārtībā mugurkaulam: pareiza guļas vieta bez āderēm, vingrojumi mugurkaulam.
Divu gadu laikā jūs sasniedzāt tik ideālu savu fizisko stāvokli. Man prieks par jums!
Paldies. Man savukārt prieks, ka manis izstrādātā metode darbojas, esmu to ar sevi pierādījis. Kā liecinieces ir fotogrāfijas: pirms un pēc. Esmu pārliecināts, ka cilvēks, ja grib, spēj atjaunoties un atgriezties atpakaļ savā vislabākajā formā.
Esmu atgriezies savā profesionālajā sporta veidā –burāšanā. Jaunībā burāšanā biju Latvijas čempions. Tagad, pēc vairāk kā trīsdesmit gadiem esmu atsācis piedalīties regatēs. Tās kapteinis Vladimirs Smoļakovs mani uzaicināja komandā, jo zināja, ka esmu atguvis sportisko formu, kā arī tāpēc, ka Latvijā profesionāļu šajā jomā ir maz. Arī tas ir pierādījums. Esmu izbraucis trīs regates.
Nenoliedzami, jūs esat piemērs un liecinieks, ko cilvēks spēj ar sevi izdarīt. Tagad esat gatavs savas metodes nodot tālāk. Kas jūsuprāt ir pats galvenais metodē?
Manuprāt augstākā pilotāža ir, ja visu organismam vajadzīgo iedod ar pārtiku. Mīnuss ir tas, ka pie mums pārtika ne visu vajadzīgo satur. Izzinot kādas tieši vielas katram konkrētam cilvēkam ir vajadzīgas, rezultāti ir lieliski. Strādājot ar sportistiem, esmu secinājis, ka viņiem nepieciešams ir bors. Boru var iedot ar man nezināmu tableti, kā arī apēdot piecdesmit gramus melnās plūmes. Selēnu arī var uzņemt gan ar tableti, gan pieciem brazīļu riekstiem.
Pareizi sabalansējot ēdienkarti, ēdot daudzveidīgi, bet lietojot indivīdam nepieciešamās īpašas vielas, organisma reakcija labā nozīmē ir pārsteidzoša.
Kā ienāca prātā doma stāties dziednieku rindās, iegūt sertifikātu?
Iesākumā bija milzīgs prieks pašam par sevi fiziskā ziņā. Tad nāca gandarījums par paša izstrādāto programmu, kuras lietderību pierādīja tuvinieki, draugi un paziņas. Manā praksē ir bijuši smagu problēmu atrisinājumi.
Tā radās ticība, ka es to varu un vēlme palīdzēt citiem. Rezultāti iedvesmo! Tālākais ceļš vairāk saistīts ar pārliecību, ka sava darbība ir jālegalizē, nodokļi jāmaksā, kā arī jāatbild par savu darbību. Meklēju ceļu, kur to var izdarīt un par labāko variantu izvēlējos Profesionālo Dziednieku līgu, kurā sertifikācijas komisiju iepazīstināju ar savu programmu, pieredzi, atbildēju uz jautājumiem un ieguvu sertifikātu.
Izsaku pateicību Līgas dibinātājam un vadītājam Oskaram Peipiņam par man dotajām iespējām!
Lai jums veicas un tiem cilvēkiem, kuri izmantos jūsu metodi veselības nostiprināšanā vai atgūšanā!
Ieva Ramane
Ar Normundu sadarbojos jau ilgāku laiku, smu profesionāls sportists un esmu apmierināts ar rezultātiem.
Normund, noņemu cepuri Tavā priekšā !
Tā turpini !